2005. gada 14. maijā notika ekspedīcija Abramovas ciema apkārtnē.
Kamēr ekspedīcijas materiāli tiek kārtoti, aicinām iepazīties ar dažiem mūsu ceļojuma iespaidiem.
Mes guojom pa lelu, dzaltonu ceļu, skaistu kai leoparda uoda. Myus medeja leits, bet paļtēs īlejušuo saule smaideja mums.
Mes drūsai puorguojom puori rūbežam, aiz kuruo kai puorsokuos nivīna nabeja, i tik muzyka satyka myus. Ar mums sasavasalova zūsis, tiļteni i upeitis, meža celi. Dzagiuze īkiukova mums ceļu i vuiceja myus nastaiguot naādušim, i mes uzmaneigi, kai eista draudze, klausejomēs juos muoceibu.
Mes meklējom pīminis, kurei globovuos zam lapeņu, zoru i cierkužu kluojīņa, kurū sorgova iudiņs.
Koč maklātuos boguoteibys naatrodom (Kūks nakreit ar pyrmū ciertīni!), niule zinim, kur jū meklēt, tī, kur Oredeža gona laivu pi lapnuo i laipnuo krosta, kur myus gaida bajana dzīsmis. Vītā, kur guņs siļdeja myus, turādamuos pretim leitam, kur zīd puryni i boltuos vyzbuleitis...
Volūdys redaktore Lideja Leikuma